nē un tagad es spītīgi sēdēšu draugos lai vēlreiz pārliecinātos, ka viņš jau nu pirmais man nerakstīs
sievietes!

music: mielavs - zemes biežēkais notikums
jā, mļe, es pati zinu

mirklis realitātes - piektdien pirms testa sēžu pie galda un pildu nenodotu mājasdarbu, pavirši šķirstu kopētās lapas, grāmatas driskas un tur nu tas ir - tik pēkšņi un negaidīti, ka man izlauzās slāpēts ah, ui vai tamlīdzīgs - manam vīrietim obligāti piemītošo īpašību saraksts. vietā, kur es varbūt kādreiz strādāšu, PUBLISKĀ vietā, paziņām turpat apkārt planējot..
pēc paniskas lapas noslēpšanas pašā kaudzes apakšā, dziļas elpošanas un sirdsdarbības nomierināšanās un sārtuma atkāpšanās sadūšojos palūrēt. tas tur tiešam bija..
metu kaunu pie malas, pārlasīju, pievienoju vēl šo to, stiprs ierakstīju vēlreiz un tad pārsvītroju, bet tā kā viens tomēr palika, tam tač nevajadzētu ko mainīt, ne? kopumā pozitīvi. pēc pēdējiem pāris gadījumiem spriežu, ka viņš tomēr varētu būt garš. tomēr iepatikās :)
bet es tomēr patīku dīvaiņiem. un tas jau nav slikti, tikai kāpēc reti kurš no viņiem ir normāla garuma? pielūdzējs-parastais ir vai nu nežēlīgi garš vai īsāks. garums jau nav noteicošais. nu man vairs ne. no garajiem vairs nebaidos :) tie laikam man ir glaimojošākie rakursi
derētu kādam caur kājām skatoties mēģināt trāpīt ar skatienu-īpaši pavedinošo. ja nu tā ir pareizā stratēģija?!

ja arī kaut mazākā daļa laulību tiek slēgtas debesīs, nomācošais vairākums tomēr ir iestrēgušas šķīstītavā

bēdīgi. jo vairāk skatos jo vairāk saprotu, ka neko tādu piedzīvot nevēlos. un kas bija pirms tam /ja bija man arī šķiet kaut kas neiespējams

all I need for Christmas is you dzied Meraija Kerija
kauč kādā mērā varētu piekrist

es zinu, ka esmu stipra un pacietīga un kāda tik vēl ne, bet šo te es vairs nespēju unn negribu izturēt,
tāpēc pasaki man kaut ko labu

vai tekstam "uzdāvini draugam adatu" vajadzētu mani kā īpaši uzrunāt? un ja nu es nedāvinātu principā arī tad, ja mana dzīvība no tā atkarātos?
daži reklāmu veidotāji ir, nu, teiksim stipri oriģināli
un man kauns no tā, ko daļa cilvēku, vismaz tie, kas veido reklāmas, tv programmas, žurnālu rubrikas un aktualitāšu sarakstus domā par cilvēku-parasto, patērētāju
un bail, ka pie tā arī paliksim, samierināsimies un neko vairāk negribēsim..