pamazām tieku ar visu galā, rakstu nenodotos darbus, mācos neatbildētajām ieskaitēm, eju uz lekcijām, atsakos no saldumiem, bet doma par nākošajām divām nedēļām, pārbāzto lekciju grafiku un neiespējamajiem mājasdarbu kalniem mani mazliet biedē. semestra beigu sadisms. likt atsēdēt izkritušās lekcijas, papildkontroldarbus uzliekot, baidot par BRIESMIIGO sesiju [tam pievēršat uzmanību, jautāšu arī šito] un gada nogales tradicionālā emocionālā vardarbība. zināšanas nākot caur sāpēm.. un biedināšanu:)
gribu ar savu klātbūtni uzbāzties visādiem jaukiem un vienādi vai otrādi atturīgiem cilvēkiem..
un zinu - jau atkal es sauzprasīšos, sadarīšu muļķības, sataisīšu sajukumu, kādu apbižošu/salauzīšu sirdi/sarūgtināšos un vēl dabūšu par to ciest.
es nežēlojos, bet manas rīcības cikliskums mani tiešām dažreiz izbrīna