man ziemsvētku sajūta ir tagad. kā jau katru gadu paspēs noslāpt milzu komercijā lai atdzimtu divdesmit ceturtajā pa ceļam uz balto lauku katedrāli lai aijātu līdz pat dzimumdienai

esmu no ealzes kaķa dabūjusi sasodīto sēnīti, kas izpletusies līdz pat vairākiem pleķīšiem [12gb] sasodīti niez un reizēm sāp. sametušies arī [hmm] tīri interesantās vietās.. sasmērējos ar juadu, nopirku smēri par četriem (!!) latiem lai pēcāk izlasītu, ka uzlabojums panākams 4-6 nedēļu laikā. ārstēšana vidēji sešas nedēļas.. tev nebūs mīlēties, tev būs vienā iezīmētā dvielī slaucīties lai neaplaistu pārējos, tev būs atcerēties vilktās drēbes uzreiz likt netīrās veļas grozā, taču vissvarīgākais - tev nebūs ļauties citu kaķiem bučoties..
bēdīgi. tas, ka es jau no šitādām kļūdām nemācos..
eh

tāds nepavisam ne patriotisks noskaņojums. es protams priecājos, bet kāds ir apēdis manu svētku sajūtu
i smaku neatstāja..

atcerējos ko gribēju iespamot.
šodien stopoju. viena pati. uz busu mēģināju paspēt braucot uz pieturu bikin tālāk rīgas virzienā, leišu autobuss protams neapstājas. apdomājot ko darīt aiz gara laika no-mantroju tēvareizi, pieķēru sevi pie domas - ja nākošā mašīna būs sarkana, stopēšu. aizdomājos par sarkanā semantisko nozīmi un izšķīros par labu zaļajam. luksofora princips. turklāt stopēt īsti nekāroju un uzminiet nu - vai pirmā mašīna bija baltdibenaina fūre ar egļzaļu galviņu vai tomēr ne?:)
tā nu es līdz rīgai tiku superātri. gan ar citu mašīnu
domu spēks