nav jau tā, ka dzīvojot jūtūbē ir tikai prieki. nejauši uzskrēju ierakstam, kuru skatoties arvien neveiklāk un briesmīgāk jājūtas, kad cilvēks laikam apkodies nevar padziedāt un palicis vecs. kas pats par sevi nav nekas briesmīgs, bet ja dzied tik neartikulēti, ka šķiet, tūlīt protēze izkritīs, šo nodomā un tad paliek kauns pašam par savām domām.

un atradu savu jauno veco aizraušanos. Florāns Peņī. man jau dažas dziesmas stāv rindā, bet tad pienāks arī viņa kārta. viņš ir tik stilīgs! man gan patīk arī kā dzied, tur ir viss tas, kas mani parasti pavelk, (t.i. visa tā it kā nekā īpaša kombinācija) man patīk viņš kā tiesnesis tajā Voice un ja vēl dzied nevalodā..