Ir tagad arī man suns. Ar visu čipu un datubāzi. Kaut kā uzreiz nevarēju norādīt, ka vispār ir tēva. Jo nu paaudze bez bankas konta un smartID pamazām izmirst, nafig čakarēties. Nekrāmējies, cik tad es vēl dzīvošu viņš saka. Un ir tā drusku bēdīgi, jo veselāks nekļūs (cik nu vispār var apārstēt sirds slimnieku, kas klepum dzer bronhu balzāmu) bet arī nav vairs vainas sajūtas par to, ka atvefu viņam suņi, jo savs paša sunītis ko mīlēt un kam gulēt blakus - tā ir saule ikdienā, pat ja gandrīz pliks un kasās jo kā končas ēd kaķa kakas