un vēl par triviālo - nopirku (beidzot!) sev sarkanus gumijniekus. tos, kas mātes un pie manis ir deviņus gadus un iekšā neizmazgājami smird pēc kūts, beidzot varēšu vest uz mazpilsētu. es tādus izejamos gribu jau no 11.tā gada. tad par dārgu (40 par apšaubāmas kvalitātes gumiju man šķiet bezbožno dārgi), tad neder (ja var tikai stāvēt un smuki izskatīties vai vēsākā laikā atsaldēties jo par biezāka plānā zeķe nelīdīs iekšā, tad jāraud gaužas asariņas un zābaku jāatstāj veikalā) un nu beidzot zvaigznes pareizi sastājās un par nebankrotēju (7 ar kapeikām nav daudz un kaplos iiiiilgi)