tās gada apņemšanās šoreiz gan taustāmas gan netveramas. mēģinu atlaist iekšējo žmogu, kas liek sēdēt kā pūķim uz dārgumiem, jo man taču kādreiz būs lieli izdevumi un tērēt tam, kas ir patiešām vajadzīgs jau tagad. piemēram nitrila cimdiem ikdienas slapjajiem uzkopšanas u.tml. darbiem. komforts un prieciņš katru reizi. jaunas vecas smaržas, kuras veikalos vairs nepārdod, toties var dabūt caur kaktu kantoriem. audums par ļ.labu cenu uz kuru skatos jau pusgadu vasaras/pavasara kleitām/topiem/tunikām kas darbu sarakstā ir uzreiz aiz bērniem sašujamajām lietām (priekšautiņi, maišeļi, somiņas, matrača pārvalks un paladziņi), tām grāmatām, kas pie vecākiem ir. neapkurinātā kūtiņā stāv un pelē un ko nekad nenesīšu iekšā telpās, kur bērni naktī guļ. un kas man dzirkstī prieku ar to, ka tādas ir, ir manas un varēšu vēlkādreiz izlasīt. jo nevar visu laiku tikai to, kas vajadzīgs un nesagādā prieku. ārstu vizītēm, piemēram