man ļoti patika arheoloģijas izstāde Cēsu pilī. un pils pati par sevi. gan vecā, gan Jaunā (bibliotēka wow! un smukās koka trepes ar šurpu turpu augšā lejā). tornī neuzkāpu, vītņu kāpnes tumšas, aizraujošas, baisas un šķības (iekšējo ausi nepiemānīsi. man aiz šausmām nosvīda jau tā mitrās plaukstas kad pēkšņi kļuva slīps uz vienu pusi. ar visām kāpnēm), uzreic cits smeķis būs lasīt viduslaicīgās lubenes (un tas diemžēl ir rādītājs tam, cik autorei bagāta pieredze ja ne ekskursijās, tad vismaz vai ir palasījusi ko par laikmetu). un man ļoti patika arī apskates objekts 'viduslaiku sausā tualete ar caurvēju no 3 pusēm' un 'augstās dobes viduslaiku dārzā miera sezonā'. kā dzirdējām no blakusgaldiņa ceļmalas ēstuvē, bija cilvēki kas galīgi nejutās iespaidoti
katram savs, protams, bet man šķiet ka mēs dzīvojam brīnišķīgā vietā - četras sezonas, daba gandrīz jebkur aiz loga un ir daudz mazu jauku kaktiņu un pilsētiņu kur tas pats nekas īpašais ir smuks un sakopts. bet nu labi, es galīgi neesmu kalnu, okeānu un ekstrēmu sportu auditorija, ja

un pilsētas apstādījumos bija daudz dažādu krāsainu un smuku kāpostu! man tagad pilns telefons ar kāpostiem dekoratīvajos podos. GV gan nosmējās, ka pilsētā vegānu nav daudz, ja tik daudz keilu un nav cietuši. no visiem tikai vienam bija lkādas 3 lapiņas nošķītas un es drīzāk liktu uz vārnām