es biju diezgan rāms, paklausīgs un bailīgs bērns. bija jau blēņas, bet reti kad manis izdomātas un pat ja tā, tad naivuma dēļ tā vienkārši sanāca. bet vienu atceros ļoti spilgti. tas bija laikā, kad pa TV sāka parādīt reklāmas. un sākumā tas bija aizraujoši, tā, ka skatījās un apsprieda arī seriāla paužu reklāmas. bet nu es esmu no tiem laikiem, kad tas viss tikai sākās un Verdzenes Izauras dēļ viss ciemas pamazām pārbīdīja govju slaukšanas grafiku. un bija tur tātad arī higiēnas preču reklāmas. un tad mēs ar Labāko Draudzeni atņēmām viņas brālītim no skapja? izvilktos tamponus, sabārām, vienu nobēdzinājām un nolikām atpakaļ. un pēc tam pa kluso ieslēgušās vannasistabā tukšā kolas pudelē lējām ūdeni, to tamponu peldinājām un mēģinājām izvilkt. tagad smiekli nāk, bet es ar šausmām atceros to, cik briesmīgi viņas tēvs par šo kliedza. un tad viņai piesprieda ilgu mājas arestu, bez mūzikas un TV un nedrīkstēja arī uzņemt ciemiņus. tad nu palika tikai visi pienākumi, mazie brāļi un žēlīgas sarunas ar draugiem pa balkona logu (un ielīšana, bet tad bija fiksi un klusi jāaizmanās, ja vecāki pārnāca negaidot