nav tā, ka manā dzīvē bez bērnkopības nebūtu citu lietu. bet nu tad, kad beidzot ir iespēja pierakstīt, gribas saglabāt būtisko nevis besi par visādām pusmūža ķibelēm - sāpēm kaulos, cauriem zobiem, emocionālo augšā lejā, daudz ko gribu, visam naudas nesanāk, nu tādām pamuļķīgām lietām. nākotnes plānus un sapņus drusku jāpamaina (šoziem autoskolas vietā iešu pie zobārsta. bet nu tas tomēr ir neslikts ieguldījums. vēl pirms gadiem 50 ārstēja ar raušanu un urba, ripu iegriežot ar kāju. pirms 200 es jau sen būtu nomirusi badā. ja ne no grūtniecības, dzemdībām vai bērnības infekcijas slimībām), ilgtermiņa plāni un sapņi nemainās, bet nezinu kā ielāgot savā 'iedomājies, ka tev ir divvietīga laiva, kaza, kāpostgalva un vilks'