vakar kad izgāju pastaigā (pašā vakarā pēc 19iem) sapratu, ka jūtos tā, it kā beidzot būtu pamodusies. apmēram tā, kad esi ilgstoši gulējis vannā ar ausīm ūdenī un pēc tam iznirstot nedaudz reibst galva, viss šķiet tāds skaidrs, īsts un taustāms. šī bija brīnišķīga un brīnumaina nedēļas nogale. par spīti tam, ka labo laiku tupējām iekšā. iedevu G-V sestdienas rītu bildēšanai un svētdienu atpūsties ar čomiem un arī tā bija brīnišķīga sajūta. izdarīt otram labi vienkārši tāpat, tādēļ ka ir tāda iespēja. un neīgņoties un negaidīt kaut ko par to pretī. bija arī feina diena, daudz mierīgi padzīvojāmies. un lielā mērā tieši pateicoties tai pusstundai kuru man ļāva pagulēt ilgāk jo GV paņēma sīčus uz virtuvi un iedeva viņiem ēst. un nr.1. cēlās stundu vēlāk un man brokastīs tā kukurūza jau bija gatava es pat visam pa starpu paspēju izberzt vannu un izmazgāt vienā wc grīdu. nu, un uzvārīt lielu katlu brokastu biezputras, nr.1 neko citu arī neēda, tikai kukurūzas biezputru ar pārkaisītu cukuru. no skapja augšas noņēmu bērnu pavasara apģērbu, bet, tā kā šonedēļ nr.3. ir v.d. nezinu vai saņemšos izkratīt tās trīs kastes ar šī izmēra apģērbu un paskatīt vai kas nav palicis par mazu.

šodienai man Bija Plāni. pabeigt haltūriņu, uztaisīt gaļas čili, piekārtot un uzkopt māju. čili (no tā gan tikai nosaukums) uztaisīja auklīte, logus nenomazgāju, jo kamēr viņa pie mums atnāca, es jau biju beigta un pagalam, jutos pārstrādājusies jau sameklējot visus ingredientus un izvārot pupiņas. tomēr grīdas izmazgāju visur izņemot virtuvi un priekšnamu, jo nosala rokas un kkā baigi negribējās virtuvi mazgāt ar aukstu ūdeni pat ja tīrlīdzeklis klāt. dabūju šorīt pagulēt, bet man ir tāds nogurums un slinkums, ka negribās darbināt vešeni un mazgāt no ledusskapja skaistas mīļas čili mērces krāsas plaukstiņas. pat ja vajadzētu