manai mammai vienmēr ļoti paticis rozā un perlamutrs u.tml. varbūt tādēļ man nekad nekas tāds nav paticis. tad, kkad skolā (pamatskolas beigās es tā pieņemu) man sāka patikt izšuvumi, īpaši puķītes, drusku vēlāk arī piešūtas stikla pērlītes, Krievijā es iemācījos mīlēt spīguļus, vizuļus, fliterus, zeltu un sudrabu (to ārprātīgo gaiši zils+zelts un/vai sudrabs var saprast tikai tādā kārtīgā krievu ziemas dienā, kad ārā izejot sasalst nāsis un no tā gaišā spožuma sāp acis), pamazām vecāki palika veci un sākās obligātās lielās jubilejas, klasesbiedru salidojumi un kā nu bijis kā ne, te nu es esmu! ar milzīgu vēlmi Svinēt Svētkus. man tagad vajag skaistu un saskaņotu un sakoptu (ha ha) vidi mājās lai var skaisti saklāt galdu (!), garšīgos ēdienus (šie gan nav nekas jauns, gatavošanas čakra man vienmēr bijusi vaļā) un viss ir skaisti
labvakar, es esmu Hiacinte BurkĀ un pilnai laimei man trūkst sudrabkrāsas svečtura un dažu svētku galdautu (ir jau procesā)
jo nu saprotiet paši, kopš atklāju, ka manai šujmašīnai ir opcija 'izšūt cauro vīli baltā diega tehnikā' mani vajā fantāzijas par baltām auduma salvetēm
tik vien trūkst kā izšujamadatas un auduma