4. Novembris 2017

ir lietas ko dara tikai pieaugušie. es nekad neesmu bijusi atvaļinājumā, nekad neesmu ņēmusi slimības lapu. un tagad man bērns jāsagatavo dārziņam. par spīti iepriekšminētajam pieaudzīgāku darbību grūti iztēloties. kā tajos jokos 'nav bail pieaugt. bail, jo pieaugušie - tie esam mēs' un kā tur bija tajā angliskajā - 'ja kas notiek, es vienmēr skatos apkārt un meklēju pieaugušo. atceros, ka esmu pieaugušais un meklēju kādu pieaugušāku pieaugušo'

bet vispār drusku bailīgi. šis ir neizbēgams un vajadzīgs solis un es priecājos. lai gan arī baidos jo jau zinu kādas lietas man būs jāiemācās. un žēl ka katru reizi līdz sihtantei tiekot esmu sašuvusies par visu iespējamo un līdz vecām neirozēm nemaz vēl neesam paspējušas tikt.

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
(komentārs tiks paslēpts, ja vien neesi šitā cibiņa draudziņš)
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: