12. Septembris 2017
paliek arvien bailīgāk iet čurāt/atnest ūdeni vai tml, īpaši ja no istabas jāiziet uz laiku kas ilgāks par minūti. vakar vispār vispirms karsti un tad auksti no šausmām palika, jau iznākot no wc dzirdēju kā viens ņirdz, otrs sajūsmā spiedz un izrādījās ka 'lielais' lēkā pa savu gultu un zīdainis priecīgs piedalās. un man šķērmi metas, jo abas gultas tagad vienā līmenī un cieši kopā. labi, ka trešā tā panostāk. un tāpat reizēm šķiet, ka jāšuj man tie baldahīni. no bieza lina auduma