6. Novembris 2007

es ļoti gaidu īstas papīrā rakstītas vēstules. un atklātnes no tālām zemēm, kur nekad neaizbraukšu. un man bail, ka mazais pastnieks, ko vienrīt redzēju - tāds neuzkrītošs vīriņš, mazliet pēc rūķa, izspūrušām uzacīm, ielocīts milzu somā un nozūmēts dziļi meža biezoknī un nekad vairs nenesīs neuzrakstītās vēstules jo lielajā g-pilsētas pasta kantorī neviens viņa prombūtni nav pamanījis

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
(komentārs tiks paslēpts, ja vien neesi šitā cibiņa draudziņš)
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: