par birokrātiju it kā vairs nestresoju, bet par to, cik tas maksās gan. neapzināti, protams. tas skaidrs no sapnīšiem. biju šonedēļ šopingā, iztērēju samērā daudz naudas. beidzot nopirku jaunus pārvalkus, audumu atpūtas krēsla pārvilkšanai, siltu guļammaisu sīcim, sudoku un katanas iekarotāju galda spēles dvēselei. visu humpalās, visu pa_leeto un pa_ļoti_lēto, tagad tētim dz.d. dāvanu un man sākas stress kā es sakrāšu to lielo naudu birokrātiem. tas tāpat būs ilgi un samērā sāpīgi un papīri līdz punktam Iesniegšana_gala_iestādē tāpat sakārtosies labākajā gadījumā drusku pirms Lielā Rudens Notikuma. sliktākajā - tieši tajos datumos vai drusciņ pēc, tā kā būs arī laiks iekrāt, bet nu stress tādēļ neatkāpjas. un nelīdz tas, ka es ar prātu apzinos, ka ar šo jau dzīve nebeidzas, ka es esmu nopirkusi emocionālo komfortu, izdarot to, par ko jau vismaz kopš vasaras sākuma domāju, bet nu bet