šodien sagāja čupā veļasmašīna (man jau bija apnicis šis darbiņš, ja godīgi, turklāt tāpat laiks būs diezgan lietains) un pagalmā virs dziļurbuma sūkņa iegāzās konstrukcija. tēvs gan briesmīgi lamājās, bet visu sataisīja, tikām cauri ar izbīli un uz vakaru atradās ne vien dzeramais, bet arī mazgājamais ūdens. es gan grasījos rūdīt tēraudu un sīci mazgāt lietusūdenī (vecmammai par lielām šausmām)

un vispār tas, ka nebūs jāmazgā veļa ir lieliski - drēbju daudz, pliki nebūsim un es varēšu trakot ar zaptēm un burkām. man jau rādās vīzijas ar ērkšķiem ķiršu lapās, jo es atklāju, ka man ir tāds katls, kurā saiet uzreiz dubultas proporcijas!!!