gāju ārā skatīt vai bars nav noēdis ķiršus un no kuriem kokiem lasīt (ja nelasīsim šodien, nedabūsim nemaz. rītrītā ap pieciem atlidos un apēdīs), saskatījos uz ķiršiem un ar kāju saminu biti. sadzēla mani kājas otrajā pirkstā. tagad sēžu ar kāju uz galda, starp pirkstiem iestūķēts Karlsons, prātoju par antihistamīniem un visa pastāvošā iznīcību, jo burkas mums ir, ķirši ir, ir pat desmit metāla vāciņi, bet vecmammai rokas par vāju, tēvs vienmēr burkām nogriež kakliņus un mēs ar G_V kā TO dara esam redzējuši tikai pa gabalu. a moš vispār nolasīt un izspiest nafig sulā. tur vismaz ir normālas pudeles ar skrūvējamiem korķiem