šorīt rentgens palīdza man uz mirkli sasniegt iekšējo Zen. vakar dzīvesbriedis dārbā gāja vēlāk, lai padzīvotos ar bēbīti. aizgāju, nogaidījos rindā un uzzināju, ka jostu nevar bildēt, jo esmu ēdusi brokastis. protams, ka tajās trīs reizēs, kad es, gandrīz vīramāte un gandrīz_vīrs zvanīja uz reģistratūru, to neviens nevarēja pateikt (es pat pajautāju, bet ko nu par to, man pat neizdevās noskaidrot neko sīkāk par to, ka rtg strādā 'no rīta' kas, kā vispārēji zināms, ir diezgan plašs jēdziens).
šorīt jau astoņos pie manis no centra izbrauca ciemīte padzīvoties ar bēbīti, kamēr es visa tāda neēdusi, tikai ar kafiju ribās) aizeju tur un izrādās, ka kaut kas noplīsis, jānāk atkal rīt. nezinu, vai tas bija pirms tante man iedeva savu privāto nr lai varu rīt piezvanīt un noskaidrot vai viss čikibumb;as vai pēc (pati piedāvāja), bet man uz mirkli tiešām bija iekšējais Zen!