nē, nu vēl jau pāragri sevi apsveikt, bet ir tik ļoti ļoti patīkami pirms sešiem dzirdēt kā bērniņš pamodies runājas, ķiķina un guldzina savā nodabā un tu viss tāds priecīgs saproti ka vari pasnaust vēl kādas minūtītes piecas, varbūt desmit un tad saproti, ka arī otrs lielais ir pamodies un jūs tā klusi smejaties par to piemīlīgo ņemšanos, ieritinaties un nedaudz pasnaužat.
kaut nu šis saglabātos un turpinātos, jo tās pusmiega minūtes ir zelta vērtē, īpaši, ja cilvēks ir pamodies un omulīgs un nav uzreiz jāskrien dzēst izsalkuma ugunskurs. vieglāk jau, protams, ja tas notiek ap sešiem nevis drusciņ pēc pieciem
man jau, protams, šķiet, ka tas ir mans nopelns. ja viņš no diendusas ir pamodies un omulīgi skatās pa logu, sūkā siekalu lakatiņu, runājas ar lampu es piezogos uz pirkstgaliem iečekot un tad aizlavos atpakaļ paēst, palasīt vai internetā pasēdēt. un eju tad, kad mani pasauc. a ko tur traucēt un iejaukties, ja arī bez mātes ir labi