pusmiegā man ir dīvainas vēlmes. vakar gulēt aizgāju deviņos un desmitos dzīvesbiedram, kad viņš likās blakus esot pasūtījusi plāksteri. lielo. vienreiz jau mums tā bija. ar šortiem, kurus vajadzēja atnest un tad es viņam (uzreiz pēc tam) gandrīz nokodu galvu, jo ko viņš mani modina un bāžas virsū ar kaut kādiem šortiem?!
šorīt es no rīta nesapratu priekš kam man plāksteris

ja aiziet gulēt bērnu laikā, var paspēt izgulēties, tikai tik vien tās bēdas, ka sapņi atkal nekādi. no rīta nevarēju saprast kā mātei pateikt, ka viņas mašīnai esmu nolauzusi spoguli (jo iebraucu pagriezienā un pārāk tuvu piebraucu padomju laika milzīgajam puķu podam, nu tādam betona un nemācēju ne pareizi paņemt līkumu, ne laicīgi nobremzēt)

un tad, kad kaut kādā hipsteru festivālā, kur visi priecīgi staigāja pa milzīgām pamestām industriālām ēkām mēs satikām Alunānu, Blaumani vēl kaut ko, es nodomāju 'nu te vēl tikai Raiņa pietrūka' un arī Rainis uzradās, labākajās cibas vadīto sapņu tradīcijās nodomāju 'fak it, negribu sapņot, davai vienkārši izgulēties' un gulēju tālāk