vakar sociālajā portālā redzēju, ka kāda klasesbiedrene izcepusi makaronus. tos, kas franču cepumi. naktī (trijos) pamodos no sapņiem par Parīzi un rozā un zaļiem un sārtiem makaroniem ar spīdīgu bumbiņu rotājumiem nu tā! sakārdināta, ka vai jāraud

šodien mīļotais vīrietis mani aizveda uz foto izstādi par Madagaskaru (fotomuzejā, šodien pēdējā diena, ja variet, aizskrienat - lieliski portreti un ne tikai) un es viņu - uz franču maiznīcu (Cadets de Gaskogne, savu iecienīto grēka vietu) un ar lielu baudu apēdu brūnu makaronu /un ne tikai/. žēl, ka tā grēka iestāde nav kaut kur tuvumā
kaut gan varbūt labi, ka tā