jūtos apzagta. kaut kā šajā nelabuma apņemtajā prātā biju sarēķinājusi nepareizi un šodien izrādās, ka līdz sesijai ir trīs (trīs!) nedēļas, neskaitot šo, kas principā ir diezgan norakstāma
tā vietā lai ķertu un grābtu, atdevu naudu par maksājumiem, noskaidroju par vasaras darbu un aiznesu dzīvesbiedres papīrus. tagad laiks ķerties klāt rakstudarbiem, kas jānodod jau trešdien, bet es tā vien gribu kā domāt un baiļoties par rītdienas dakteri. vienlaikus arī nevaru sagaidīt, jo tad būs gaišākas nākotnes perspektīvas, motivācija ciest un skaidrs, par ko man tas