šodien izspļāvu ģeniālu frāzi: 'manā paziņu lokā lielākā daļa sieviešu (diezgan kolosālu, starp citu) ir brīvas', sapratu, ka savā vecuma grupā esmu gandrīz vienīgā (lielākā daļa precējušās vai attiecībās) un kādas minūtes piecas pilnīgi nopietni pirmo reizi mūžā sāku apceri par tēmu 'vai es JAU esmu vecmeita'. tu neesi vecmeita, tu esi īpaša. retums, teica dzīvesbiedre

vēl par šo pašu tēmu turpinot. sestdien ballītē māmiņa pieminēja aizvēsturisku simpātiju. tā pat nekāda mīliņa nebija. biju par tādu epizodi pilnīgi aizmirsusi. un tad tā sanāca smiekli. viss tiešām pāriet.