Tagad es zinu, kā zied puķe. Nu, līdz tādai pilnbrieda stadijai. Pēc tam gan tās vīst, bet te vienkārši nav kam vīst!
Vieni dziesmu svētki ir galā. Pats koncerts garšīgs līdz mielēm ar visu altu disko "Lokatiesi mežu gali" laikā un vainadziņu uzbrukumiem. Te tiešām nav ko daudz runāt - pašiem jāskatās.
Vēl pirms mēneša, varbūt mazliet vairāk prātoju, cik gan skaisti būtu nokļūt zaļumballē, kurā spēlē dzīvā mūzika, kur ļaudis piedomājuši pie tā, kādā tērpā nākt. Paskat`! Nekad nebūtu domājusi, ka tam reiz būs lemts piepildīties, kur nu vēl ar uzviju - pūtēju orķestris un tautas tērpi!!!!!! Vairāk nekā krāšņi!
Kas tik patīkami nepierasti, ka pēkšņi savā darbībā neesi sasaistīts, ir varēšana! Uzlekta parodijpolka ar Linardu [citu - pavisam nopietni - laikam nekad nemācēsim], sabučots Ekskuzī vīriņš, ko citukārt NEKAD un NEKĀDĀ gadījumā nebūtu darījusi, kā arī pamanījos pat ieraudzīt Gastonz jaunskungu un kautrīgi NEpaskriet viņam garām. Bet finālā - saņemta buča uz lūpām no virsdiriģenta Teterovska. Hiphipurrā - viņš nudien pelnījis kartupeļu [un ne tādu vien] ordeni!
Ceļš uz tramvaju pusskriešus, fotosesija ar tramvaja vadītāju, tramvajdziedāšana, Tallinas ielas pietura. [klusumklusi skanīgais paldies Astras jaunkundzei!]
Pa ceļam no pieturas uz mājām mani uzrunāja kāda jauna sieviete, kas arī bija braukusi ar to pašu tramvaju. Vārds pa vārdam un noskaidrojām, ka esam no vienas puses nākušas. Vēl vārds pa vārdam - viņas mazais puika dejo "Dzintariņā"! [informācijai - mana mammiņa viņiem koncertmeistare]. Pulksten 5:30 draudzīgi šķīrāmies Tallinas un Brīvības ielas krustojumā. No viņas puses mizlīgais paldies par Dziesmu un Deju Svētkiem [te nav ko bīties lielo burtu!]. Man piederot skaistākais latviešu vārds. Tā viņa teica. :)
Ir pilnbrieds, piepildītība. Vārdos gan tas nerīmējas. Pa skaisto! [pulksten 6:07]
A šis vēl pirms bučāšanās pašā rīta agrumā. :)
Vieni dziesmu svētki ir galā. Pats koncerts garšīgs līdz mielēm ar visu altu disko "Lokatiesi mežu gali" laikā un vainadziņu uzbrukumiem. Te tiešām nav ko daudz runāt - pašiem jāskatās.
Vēl pirms mēneša, varbūt mazliet vairāk prātoju, cik gan skaisti būtu nokļūt zaļumballē, kurā spēlē dzīvā mūzika, kur ļaudis piedomājuši pie tā, kādā tērpā nākt. Paskat`! Nekad nebūtu domājusi, ka tam reiz būs lemts piepildīties, kur nu vēl ar uzviju - pūtēju orķestris un tautas tērpi!!!!!! Vairāk nekā krāšņi!
Kas tik patīkami nepierasti, ka pēkšņi savā darbībā neesi sasaistīts, ir varēšana! Uzlekta parodijpolka ar Linardu [citu - pavisam nopietni - laikam nekad nemācēsim], sabučots Ekskuzī vīriņš, ko citukārt NEKAD un NEKĀDĀ gadījumā nebūtu darījusi, kā arī pamanījos pat ieraudzīt Gastonz jaunskungu un kautrīgi NEpaskriet viņam garām. Bet finālā - saņemta buča uz lūpām no virsdiriģenta Teterovska. Hiphipurrā - viņš nudien pelnījis kartupeļu [un ne tādu vien] ordeni!
Ceļš uz tramvaju pusskriešus, fotosesija ar tramvaja vadītāju, tramvajdziedāšana, Tallinas ielas pietura. [klusumklusi skanīgais paldies Astras jaunkundzei!]
Pa ceļam no pieturas uz mājām mani uzrunāja kāda jauna sieviete, kas arī bija braukusi ar to pašu tramvaju. Vārds pa vārdam un noskaidrojām, ka esam no vienas puses nākušas. Vēl vārds pa vārdam - viņas mazais puika dejo "Dzintariņā"! [informācijai - mana mammiņa viņiem koncertmeistare]. Pulksten 5:30 draudzīgi šķīrāmies Tallinas un Brīvības ielas krustojumā. No viņas puses mizlīgais paldies par Dziesmu un Deju Svētkiem [te nav ko bīties lielo burtu!]. Man piederot skaistākais latviešu vārds. Tā viņa teica. :)
Ir pilnbrieds, piepildītība. Vārdos gan tas nerīmējas. Pa skaisto! [pulksten 6:07]
A šis vēl pirms bučāšanās pašā rīta agrumā. :)
9 koments | līv a koment