Visa zāle elpo vienā elpā, smejas reizē un pēc filmas applaudē. BRUNO.
Šoreiz nepieļāvu to pašu kļūdu, kas man reiz sabojāja BORATA skatīšanos - skaidrā prātā, romantiskā divvientulībā BRUNO man būtu šķitis tik pat garlaicīgs gabals kā BORATS, bet tagad...nu lielāko daļu, par laimi, neatceros, bet intervija ar Harisonu Fordu filmas ietvaros ir atstājusi pēdas manā atmiņā. Filmas sākumā nevarēju diezgan ilgi saprast, kad beigsies ievads un sāksies filma...līdz sapratu, ka tā jau arī IR tā filma; beigas ļoti emocionālas, gandrīz apraudājos...labi...laikam neko daudz vairāk es arī neatceros, tikai to, ka visu filmas laiku domāju - naaaaat - šitie cilvēki nav īsti, kā solīts, bet gan aktieri. Vismaz ne vairums galveno personāžu. Piemēram neticu, ka tas producents, kas ļāva Bruno demonstrēt savu šovu komisijai, nav aktieris. :D