Šodiena ir pagrieziena punkta pēdējā posma sākums. Pārslēdzam piekto ātrumu un ar strauju paātrinājumu braucam arvien dziļāk bedrē. Līdz apkures sezonai neviens to vēl spēji nemanīs, pēc tam gan mūs visus pārsteigs smags atsitiens pret bedres dibenu. Mums visiem būs labāk,ja samazināsim tempu un sāksim celt pirms viss esošais ir iznīcināts. Tādā veidā mums garantēta ātraka atkopšanās un mazāki zaudējumi. Ja mēs to nedarīsim ātrāk, būsim spiesti to darīt vēlāk, bet tad jau tas būs daudz grūtāk un daudz sāpīgāk. Mēs varam pagriezt situāciju atpakaļ uz augšu. Ja mēs spēsim vienoties kopīgam mērķim, pārstāt ķengāt viens otru, uzsākt plānošanu un sadarbību kopīga mērķa vārdā, mēs pieredzēsim brīnumu.
Brīnumu faktiski pieredzēs ikviens, kurš to vēlēsies - neatkarīgi no kopējā skaita, tomēr - jo vairāk mūsu būs, jo brīnišķīgāka dzīve mūs visus gaida turpmāk. Tam, kurš būs gatavs atvērt acis un rīkoties par labu kopīgajam mērķim, vispirms tiks dota uguns, ēdiens un silts apģērbs, lai pārvarētu ziemu, pēc tam arī siltas mājas un gultiņa ar sedziņu. Ziema būs, bet kā katrs to aizvadīs, atkarīgs no paša.
Iespēja atvērt acis ir ikvienam no mums. Vienmēr. Atliek to darīt. Atvērs acis pat vislielākie skeptiķi, bet labāk jau ātrāk nekā vēlāk - nav vērts tērēt laiku, saldējoties aukstumā, ja tepat tiek piedāvāts silts pavards. Ja cilvēkam piedāvā izvēli starp "mirt" un "nemirt", absolūtais vairums izvēlas nemirt, bet vai ir nepieciešams aizdzīvoties līdz tik brutālai izvēlei, zaudējot tik daudz dienu, kuras būtu varēts nodzīvot pilnvērtīgi un skaisti?
Man katra diena ir kā jauna konfekšu kaste, kurā katrai konfektei ir jauna un nebaudīta garša, tomēr tās visas ir brīnišķīgi garšīgas. Katra kaste ir jauns un patīkams pārsteigums. Un kaste ir katram sava. Visi dārgumi jau ir mums apkārt! Mēs varam tos saņemt jau šodien!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}