Links |
Otrdiena, 9. Sep 2008, 08:52
Interesanti. Atkal tuvojas robeža, pie kuras ļoti jāuzmanās nepāršaut pāri mēram. Intensitāte aug. Iespēja sajukt prātā arī pastiprinās, tas mirklis, pie kura var nojukt un nespēt vairs izšķirt - kas īsts un kas izdomāts. Bet man patīk tā sajūta, kad degu no iekšas, kad tiek intensīvi apgūtas kādas iepriekš neapzinātas virsotnes. Es dedzinu saites ar šejieni. Ar katru no šīm intensīvajām reizēm arvien vairāk saišu sadeg. Mana balva ir rēns ezers kalnu ielokā un zvaigznes. Milijoniem zvaigžņu. Un tās visas - manas! Otrdiena, 9. Sep 2008, 09:42
|