nav neviena..

15.9.10 18:11
tas kas notiek s dubov koldunov notiek arī aiz stūra. es sāku strādāt uz dirižabļa, lai būtu tuvāk zvaigznēm, bet tas bija tāpat kā celt torni tā paša mērķa vadīts. paiet visa dzīve ceļot, bet tu nemaz tuvāk neesi. tapec vai nu jātaisa nedroša paštaisīta raķete un jāsprāgst nost uz zemes vai jāaizsprāgst kosmosā. tad vairs nav svarīgi austrumi vai rietumi, vai melnbalts.
šodien miķelis (6g) iedūra sev acī
jau 0 ir nocitē domu

12.9.10 19:56
vilcieni nozaguši skaņu no zirgiem un sareizinājuši ar 102. bet visas ausis, kas to dzird, slavē vilcienus
jau 0 ir nocitē domu

11.9.10 01:05
āŗpūšē tikai skaļas vētras, bet pa mājas iekšpusi plosās orkāni. Tiem jau ir pašiem savi vārdi, tapēc identificēt es jau tos noidentificēju. Tagad cenšos šos pārlieku netraucēt un gaidīt, kad šiem beigsies speķis. centos tos noizolēt un cīnīties, bet paliekot 1:1 tie pieaug spēkā un man nekas neatliek, kā tos atkal laist pie pārējiem. Viņi pat īsti negrib pie citiem (to es saprotu tagad). 1:1 ir šausmīgi. kopā viņi vismaz netraucē tik ļoti, jo uzmanība ir pievērsta visiem kopā un, ja skatās uz tiem visiem kopā, tad tie liekas saistīti un katrs nebombī atsevišķi. Un viņi vēl pārkaujas dažreiz savā starpā, kas man tikai par labu. es vairs tos vispār necenšos traucēt, meklēju kā tikt ārā un viss. lai tie tusē pa māju es sāku piekopt vietu zem tilta. Tik tā dažreiz atveru durvis, paskatos pa šķirbu un ne sveiki, ne batareiki, atā.
congratulations (good quality)
jau 0 ir nocitē domu