- 1.8.23 10:11
- pastnieks iededza svecīti pie kapa. "Man tev ir sliktas ziņas.." un pats sāka ķiķināt par savu jociņu. Viņa mugura sviedros no maiņas beigām un jāņtārpiņi jau apspīdēja visu meža ieloku ar nezināmu morzas kodu. Pārceļoties uz šo planētu, pastnieks Erbils nemaz nenojauta, ka te viss ir tā. Nu tā.. tāpat. Tā sajūta, ka viņš nekur nebūtu aizbēzis, lai gan centās. Te bija tik ļoti "tāpat", ka sajuta nepieklājību tukšumu lietās, ko atstāja uz zemes. Bārdainais Erbils pirmo pārkrāsoja māju. Jā, te bija jau uzcelta viņam māja un viss tajā, bet tā nebija tajā īstajā krāsā. Vēl pēc pāris mēnešiem viņš sataisīja mazu suņa būdiņu. Tur neviens nedzīvoja, bet likās tā vajag. Viņš pārstādīja kokus, kur tiem "vajadzēja būt". Katru reizi, kad viņš sāka domāt vai viņš atkal neiekārto visu kā bija, Erbils aizgaiņāja domas ar "nē, es tā tagad vēlos" un "man tā patīk". Pagāja vairāki mēneši līdz saprata, ka viss ir kā vecajās mājās, viss līdz sīkām detaļām. Pat tukšais kaps meža ielokā. "Man tev ir sliktas ziņas.." - otro reizi jau nopietni "Es nekur neaizbēgu."
- ♪ : Kaut kas vārās
Vienā kadrā