- Pķ
- 2.11.08 18:39
- Pie polikliinikas mus sagaidiija ar ziediem. Bet izradiijaas tomeer, ka ne muus. Nezinu kaapeec mums likaas, ka tas bija mums. Taads gara staavoklis un bezmiega iekairinaata smadzene lika mums noskatiities uz pasauli mazliet līdzīgi kā narkomāns dabūjis mierinājumu, bet nav vēl atslēdzies. Nezinu kāpēc man tie ziedi taa iekrita acīs un ko es ar tiem iesāktu (es tak pretinieks dzīvi nopluuktaam puķēm vispār) un kaads man to labums, bet es tikai nomurminaaju klusu "Tu ņem to pa kreisi, es otru.." un tad jau tuvāk esot ierunājos skaļāk, lai mani saklausītu "trīs, četri" un skrējām, sitām, atņēmām puķes un prom skrējām, tad aiz kādām četrām ielām un kādām 7 mājām apstājāmies aiz stūra rēkdami un elsodami atspiedušies ar rokām pret ceļiem un jaa, bezspēkā smējāmies. Nolikām puķes pie tuvākās mājas durvīm un gājām prom. Es vēl atcerējos to ielu. Nākošajā rītā nejauši izlasīju, ka uz tās ielas, kāds nomiris. Cerams ziedi tika viņam/viņai. Liktenis,jomajo.
Vienā kadrā