- pādys
- 29.7.08 00:44
- Lācim šodien kutēja pēdas un viņš smējās Dieva balsī - skaļi un izteiksmīgi. Lai gan citās dienās vilki kala plānus iekost lācim šī diena bija savādāka. Neviens lācim negribēja tuvoties, jo šis bezrūpīgais smējiens pieskandināja mežu un atbaidīju nevēlamos pat labāk nekā rēcoša rūkšana iebiedēšanas nolūkos. Varbūt vilkiem likās, ka atņemt no tiesas priecīgo un nozīmīgo, nozīmē sadusmot mērķi vēl vairāk. Kā sadusmot māti, tai atņemot bērnu. Man gan likās ka lāča smiekli pielīp un es pat, negribot smaidīt, smaidīju :)
Vienā kadrā