- svetik, pakormi dog'a
- 16.6.08 00:52
- Kad vakarā sāk riet mūsu suns, mēs ejam viņam mazliet uzbļaut (apklusināt) un tad iedodam pie reizes paēst. Tas tā iegajies, ka mēs gaidam, kad suns paliksnemierīgs un tikai tad iesim ārā. Nevar saprast kā tas tā ietradīcojos. Varētu būt, ka tas tā ienācies, jo sākumā vinš tiešām bija nemierīgs un mēs viņam vienkārši uzbļāvām. Tad pēc pusstundas nesām pūču kaulus (tā aizsargājamā suga baig garšīga!) un viņš ēda. Tgad mēs šo padarīšanu apvienojām. Tomēr tas nav no ēšanas. Mēs arī izmēģinājām nest ēdamo agrāk - pirms riešanas. Un tad viņš paēda, bet tāpat sāka riet. Tā nu mēs.. nu saprotiet. Jā nošāvām viņu - nevarējām izturēt. Kur tāds dzīvnieks var būt! šutka. Mēs viņu nodūrām! ar dakšu da lab, viņš aizbēga. Bet tā kā šī ir armijas nometne, tad mums nepieklātos, ka no mums kāds aizbēg. Tad nu mēs izdomājām, ka viņš palicis traks un mēs viņu nošāvām (jo viņš gribēja apēst mūsu komandieri. tas bija diezgan ticami). Šobrīd mēs meklējam jaunu suni, kurš spētu apēst kaulus, jo mums kaut ka jātiek vaļā no pierādījumiem.
Vienā kadrā