- no sērijas
- 10.4.07 00:51
-
Viņai raustījās valoda. viņa nevarēja to ciest, bet jo vairāk par to domāja, jo vairāk tā raustījās. Kad noraustījās kāds vārds runājot, tad arī sejā to varēja redzēt. seja mazliet "uzleca" augšup un atgriezās mazāk nekā sekundes laikā atpakaļ. Mute, tajā laikā, palika puspavērta vienā stāvoklī un turpināja savu kustību pa to pašu trajektoriju , kādā tika pārtraukta. Pārējais likās viss kārtībā ar viņu bija (viņa nezināja, bet arī raustīšanās bija kārtībā. bija ieplānota). tā nu viņa raustījās..
Viņam raustījās rokas, kad viņš dziļi klausījās. Viņš to nevarēja ciest, jo rokas dažreiz mētājās pārāk stipri: sejai priekšā, metās aiz muguras vai vispār pacēlās augstu virs galvas un krita lejā.. Ja viņš runāja, tad tās nemētājās un palika gandrīz vai nekustoties. Bet iedziļinoties kāda stāstītāja runā tās uzsāka savu dzīvi, savu klejošanu.
protams, viņi satikās.
Skatoties no tāluma pret vakara sauli, un nedzirdot nevienu skaņu, ko runā Viņa un ko runā Viņs izskatījās pēc dziesmas. Viņs aizrautīgi diriģēja vai spēlēja klavieres un viņa izteiksmīgi dziedāja, šūpojot galvu ritmiskā roku pavadībā
Vienā kadrā