18. Maijs 2009

• 18.5.09 00:59
• Viņa prieka lēkmi es dažreiz jaucu ar epilepsijas lēkmi un vienmēr, kad vinš sāk histēriski smieties, es sāku ar vieglu domu, par to, vai viss oki un vai es pareizi reaģēju. No tā viņs man iedeva iesauku "lēnais" un man liekas es labāk tāds arī palieku. Viņš jau to saprata, tikai viņam vajadzēja pašam savus jokus, kurus es ik dažas dienas atļāvu (vispār vienmēr) un izlikos, ka tiešām esmu lēnīgs. Tikai tad kad sākās īstās lēkmes es sevi atkal nosodīju, ka pārāk fiksi neatpazinu, bet viņš pēc tā visa mani atstāja saslaucīt putiņas
  
• jau 0 irnocitē domu

• 18.5.09 01:03
• Par daudz viņām nedrīkstēja stāstīt, viņas baidījāš no jaunumiem. Viņas teica, ka es meloju, jo tik daudz jaunumu nevar būt!! Es mēģināju pārliecināt, bet nekā. Vispār jau tās sienas mucā ir no mīksta koka un viegli tur kaut ko sarakstīt - arī jaunumus. Tikai viņas negribēja neko citu tur rakstīt, kā jaukus mcmcmcmcc mīlīgus pantiņus/apsveikumus sev dzimšanas dienā.
  
• jau 0 irnocitē domu