13. Marts 2009

• 13.3.09 08:27
• tad, kad es nezinu precīzu datumu, kad tas notika, bet zinu, ka tas bija augstskolaa, tad es saku "Nu tad, kaut kad, kad biju otrajā kursā.. ". nu tā pa vidu
  
• jau 0 irnocitē domu

• 13.3.09 11:42
• un atkal vilciena braucot. apsēdos pie loga un tad divas gandrīz cacas apsēdās. protams, runāja runāja, runāja un runāja. es, protams, klausos, klausos un klausos. viņas runā, es klausos, viņas runā, runnā, es klausos, kalussos.. izrunāja par krīzi, par to, kas ir prioritāte nagi vai frizūra un ka algas mūsdienās nav lielas (viņas pusslodzē) un ka juristos vairs negribēja strādāt vai mācīties, tāpēc tagad sekretāre un otra piekrīt un ik pa laikaim "vai ne?" un tad izrādās, ka viņas nemaz tā īsti nezina labi un ka Ļenochka ir diezgan pastulba, ka liek visiem lēkāt (izrādās viņas mācās kkadā 2. vai 3. kursā) sporta nodarbībās un tas ir pats sliktakais aiz krīzes. un tad viena nejaushi ieminās, ka tad kad bija precējusies (otra pa to laiku sataisa kulturālu WTF?) un bla bla. Tad tā otra savu wtf? ir spējusi definēt kā jautājumu - "tu biji precējusies?" "jaa, un jau izshkirusies hi hi hi" "cik tev gadu?" "23" "cik bijāt kopā?" "*** ar pusi"
  un es nesadzirdēju cik tas bija, tā automātā, it kā būtu arī gandrīz cacis, kurš ir visulaiku piedalījies sarunā, nedomājot pagriezos un pārprasīju "cik?". un tad sapratu, ka pārāk tas labi nebija darīts.
  <tālāk nedrīkst stāstīt>
  
• jau 5 irnocitē domu