Šorīt birojā bija mācību trauksme.
Griestos visā ēkā ir skaļruņi, no kuriem sāka skanēt sirēna, tad kāda veca kunga balss paziņoja, ka tā esot pretterorisma mācību trauksme. Ceturtajā stāvā, redz, esot bijis dzirdams sprādziens un šāvieni, tāpēc visdrošsirdīgākais apsardzes kungs turp jau ir nosūtīts paskatīties kas notiek.
Pēc pāris minūtēm atnāca mācību ēpasts no darba trauksmes sistēmas, kur katram darbiniekam bija jāatbild vai ir vienā gabalā un vai ir spējīgs pastrādāt. Interesantā kārtā, ēpasts minēja kādu milzu zemestrīci, nevis terorismu.
Pēc pusstundas griestu kunga balss atskanēja atkal un priecīgi paziņoja, ka sprādziens esot bijis tikai pārplīsušais gāzesvads, nekas liels, paldies visiem par trausmes uzmanību un līdz nākamajai reizei.

Kāda jaunkundze Jumi Išikava skaļi iestājās pret izplatīto praksi obligāti vilkt augstpapēžu kurpes sievietēm birojos.
No Latvijas skatoties, laikam, nāk smiekli, bet šeit tā ir problēma: tas ir sieviešu apģērbkoda elements un plakanās kurpes var tikt uzsktītas par neprofesionalitātes izpausmi.
Viņai izdodas, šai kustībai ir daudz sekotāju, bet arī nīdēju netrūkst. Nabaga jaunkundzei ir jāstāv pretī dusmīgu veču bariem, kuriem nav labāku ideju kā nedot viņai mieru viņu visādi pazemojot un cenšoties uzlauzt viņas kontus.

Tā gandrīz nesaistīti, bet ir tikai tik daudz cik var saskaitīt uz roku pirkstiem vīrieši Japānā, ar kuriem man nav problēmu komunicēt. Tā kultūras aiza ir tik dziļa, ka pēc desmit gadiem šeit es joprojām izkrītu ārā no vīru sarunām, jo nesaprotu par ko ir runa. Ar sievietēm tas notiek daudz retāk. Ar nejapāņu vīriešiem arī.
Par nejapāņu vīriešiem runājot, darbā mums ir spontāni salasījies pulciņš no kāda spānieša, vācieša, malaizieša, ziloņkaulkrastieša un singapūrieša. Dažreiz atnāk arī skaista berberu jaunkundze no Marokas. Var manīt, ka dauziem ir tā pati komunikācijas problēma, jo salasoties ārzemnieku pulciņā visi runā tā, kā ēdāji ēd pēc lielā gavēņa.