Dziļi Edo laikmetā, kad salu izmantoja kā tādu Sibīriju ar palmām, uz turieni sūtot visus, kuri nepatika tā laika valdībai, karu zaudējušos samurajus un arī noziedzniekus, viens no trimdas dabiem bija apaļu akmeņu stiepšana no jūras uz kalnu un tur no tiem akmeņiem būvēt sienas. Sienas stāv vēl šobaltdien un būdamas ļoti stipras, turas kopā neskatoties uz savu šķietamo trauslumu.

Šī ir viena tāda siena uz salas:



Pirms laika kādam saliniekam, kurš dabūja īpašumā tos apaļos akmeņus no sienām, ienāca prātā ideja akmeņus sazāģēt uz plāksnēm un tās plāksnes izmantot kā nažu asināmos. Gan jau ka viņš nebija pirmais un vēl samuraju laikmetā kāds to darīja, bet vēstures liecību par to nav. Amatnieks savus nažu asināmos, domādams ka labi ir, ir sācis pārdot salas amatnieku veikalā.

Spēlējoties nopirku vienu, jo salas naži jau zivīm galīgi nederēja un biju pārsteigts pamanot, ka asina viņi tik labi, ka pat jau izmetams nazis kļuva tīri lietojams.

Tad jau ziņās pamanīju rakstu, ka salas asināmie akmeņi, izrādās, ir tik labi, ka tos tagad iepērk Kappabaši amatnieku ielas nažu tirgotāji un tirgo par bargām naudām. Arī kādiem ārzemniekiem ir pa prātam un to popularitāte aug. Ko es jums saku - pērciet tos akmeņus kamēr viņi nemaksā eirosimtus. Ir labi!