ASINSBALSS

Ō, šis darbs, šie cilvēki, šī vieta! Jugla tiešām no sirds cenšās, lai pēc iespējas pamatīgāk izvestu mani no pacietības! Un kā viņai sanāk! Tīri vai apbrīnojami!
Šodien pārmaiņas pēc darbā ierados gan labi izgulējusies, gan vispār ar sajūtu, ka iespējams - tikai iespējams -, bet varbūt šo dienu izdosies nodzīvot kaut cik normāli.
Nē. Nebūs tev tāda prieka, Morph. Jugla to nepieļaus.

Jā, nu, tātad Morph beidzot brīvdienās izvilkās laukā no pilsētas! Nobraucām ar riteņiem visu ceļu līdz Mazpilsētai - savi 40 kilometri, kuri tādiem svētdienas braucējiem kā mums tomēr nav nekāda nieka lieta. Pēdējo reizi uz veļļa kāpu kaut kad rudenī, kad mēroju tieši tādu pašu distanci. Bet bija jauki. Iedzērām aliņu, vakarā pacepām gaļu. Vienīgi nopeldēties tomēr neaizgāju, bet tas nekas, to vēl paspēs.
Sagurums, protams, pēc tam bija pamatīgs (bet sagurums man pēdējā laikā ir pastāvīga, nepārejoša sajūta). Atcerējos gan, ka gribās arī savu ričuku beidzot kārtībā savest. Citādi stāv jau kādu gadu-pusotru un krāj tikai putekļus. :)

He. Šķiet, pirmo reizi mūžā dzirdu komentāru, ka es ģērbjoties pārāk zolīdi savam vecumam. :D
Var jau būt. Bet varbūt arī, ka komentētājam likās, ka man ir ne vairāk kā divdesmit. Tā gan mēdz gadīties bieži! :D

Sakiet, ko gribat, bet lēts vīns manai dzīvei šobrīd ne tikai ļoti piestāv, bet pat palīdz. :D

Ja vien kāds man varētu iztulkot manus sapņus..
Parasti man tas pašai tīri labi padodas, bet šie konkrētie, regulārie sapņi mani mulsina.
Tajos vienmēr ir kāds mājdzīvnieks, parasti vairāki. Gandrīz vienmēr tie ir grauzēji - žurciņas, kāmīši, jūrascūciņas; paretam kaķēni. Gandrīz vienmēr - balti. Viņi vienmēr ir dikti mīļi un mīlīgi, bet reizēm šajos sapņos ar viņiem kaut kas notiek - vai nu viņi aizbēg, vai sakaujas savā starpā, reizēm nomirst. Reiz es redzēju liesmojošu putnubūrīti ar visu putniņu iekšā. Šonakt nomira jūrascūciņa (pārāk šizīgā veidā, lai to atstāstītu).
Kas tas ir, pie vella? Man taču tie dzīvnieciņi ļoti patīk!

"When you say ‘yes’ to others, make sure you are not saying ‘no’ to yourself."

– Paulo Coelho


(And don't you forget that, Morph!)

Morph atkal bija iepirkt grāmatas. :)
Tiku pie Kafkas stāstu izlases un Virdžīnijas Vulfas "Deloveja Kundzes". Šodien dabūšu Lukjaņenko "Nakts Sardzes" piekto grāmatu. :)

UN es nopirku kaut ko, kas, cerams, izrādīsies vēl viena forša pasaku sāga - pirmo grāmatu no "Malaszemes Hroniku" sērijas (Un tur to grāmatu ir DAUDZ). Pagaidām izskatās, ka varētu būt tīri labs. :) Tagad tikai jāizčeko 'Zvaigznes' outleti, jo nekur citur, šķiet, pārējās tulkotās vairs lāga nav dabūjamas.

Lasu (drīzāk pārlapoju) grāmatu "Koraļļu Pils" par Edvardu Liedskalniņu un konstatēju, ka visiem toč nevajag dot grāmatas rakstīt. :D Autors gan pats jau ievadā norāda, ka grāmatā būšot daudz "iespējams" un "nav zināms" (patiesībā viss grāmatas sākums sastāv no tekstiem "varbūt Eds tur uzzināja par šito", "varbūt Eds šeit pirmoreiz saskārās ar to"), bet nu tomēr.. Ja grāmata ir par Ed.L., tad kāda vella pēc pirmās ~ septiņas nodaļas ir ieturētas sekojošā stilā:
"Nav zināms, ko Edvards Liedskalniņš meklēja Oregonā.
Varbūt viņš tur uzturējās tādēļ, ka tieši Oregonā dzīvoja slavenais pasaules revolūcijas iedvesmotājs Džons Rīds.
[Tālāk seko četras lappuses par Džonu Rīdu un citiem revoluconāriem.]"
I mean - really?

Man te pie darba tieši aiz loga nelielajā zāles pleķītī starp šo iestādījumu un ielu ir sācis pilnībā pašorganizēties kaut kāds vietējais tirgus placis. Sākumā tā bija viena sieviete, kura laiku pa laikam tur nāca tirgot no Lietuvas tirgus atvestas zeķes, apakšbikses un legingus. Viņa te bija jau rudenī, taču tagad viņai ir pievienojusies vēl viena cītīga tirgotāja - arī ar zeķēm un apenēm, un vēl kaut kādām sintētiskām, puķainām blūzēm. Tad pirmā sieviete pazuda. Bet daba (un tirgus) jau nemīl tukšumu, un tagad te ir viss - ne tikai puķaino kreklu tante, bet arī tante ar lociņiem un dillēm un divas trīs tantes ar maijpuķīšu pušķiem (viena no viņām (vispār jau visas) šeit ir vismaz no desmitiem rītā, turklāt viņai līdzi ir aptuveni gadu vecs bērns, kurš visu dienu sēž ratiņos - saulē!). Vēl te, parasti gan rīta pusē, mēdz būt pāris vietējie makšķernieki, kuri nāk notirgot tepat Juglas ezerā saķerto lomu. Ā, vēl ir tante ar puķēm podiņos (viņu gan es te redzu pirmo reizi) un vīrs ar kūpinātām zivīm.
Un, lai šis tirgus patiešām būtu īsts tirgus, tad šeit ir sākuši apgrozīties arī vietējie bezdarbnieki un figviņzin-kādu-darbu-veicēji - cilvēki, kuriem dienas ir brīvas un laiks atļauj stāvēt ēnā pie mana darba logiem un pļāpāt. Reizēm viņi ienāk kafejnīcā iedzert kādu glāzīti. Reizēm viņi pīpē tieši pie mūsu atvērtajām durvīm.
Viņiem te ir pašiem sava komūna. No rīta līdz vakaram.

Ja tirgus ir rajona sirds, tad šim rajonam tā ir tik liela, ka pāri ielai esošajā oficiālajā tirgus laukumā (patiesībā pat divos) tai ir kļuvis par šauru. :)

Hell yeah! 1. decembrī uz "Jaunu Mēnesi"!! :)

Neticēju, ka izdosies viņus visus vecajā sastāvā vēl kopā dzirdēt vecās dziesmas spēlējam. :) Šī grupa tomēr ir viena no tām, kas varētu veidot manas dzīves skaņu celiņu. Manas dzīves fona mūzika. Un atkal kopā uz skatuves! Yay! :)

Zibeņo, bet no lietus pagaidām ne vēsts. Man TĀ patīk Maijs! :)

15 minūtes vēlāk: LĪST!! :) :)

"Loyalty is a tool to get people to do things they don't wanna do."

"Enduring pain for someone you care about. Isn’t that what life is?"

– House M.D.

(Un ej nu saproti, kurā no šīm frāzēm ir vairāk taisnības.)

Dienzgan interesanta variācija par Potertēmu - "Harry Potter And The Methods Of Rationality", he.
Vispār diezgan pat asprātīgi, kad ielasās. :)

( nelielam ieskatam (komiskajā, ne racionālajā) :) )

Forši. Kaimiņi nupat mums nopludināja visu koridoru, bļa.

Griestos tagad ir eleganta, slapja plaisa, vienai sienai tapetes izsaka spēcīgu vēlmi lobīties nost. Un ūdenim izdevās notecēt arī tualetē pa to vietu, kur griestos nāk ārā lampas vadi, šādi radot arī aizdomīgu deguma aromātu telpā. Es gan ceru, ka tas nav no vadiem, bet no samirkušās, karstās spuldzītes paceptā krāsojuma, jo viņa tomēr ir tonēta.

OMG!! Kā Jums liekas, kāda ir nākamā grāmata, kuru man VAJAG?

Bļin, sen nebijusi sajūta - pohas. Un tas tikai no diviem aliem un ļoti nedaudz vīna.

"Atlanta iztēles neierobežotajā visumā viņu nesodītu par to, ka viņš alkst neiespējamā. Kāpēc dievi pieprasa galīgumu un robežas, ja kuram katram muļķim ir redzams, ka tie ir tikai noteikumi un tabu - paražas, kas radītas, lai noliktu pie vietas cilvēkus? Sacelšanos vienmēr sodīja šādi - atņemot pēdējo mazumiņu brīvības, sagūstot garu.
Viņš prātoja par Austrumiem un par visiem lampās ieslodzītajiem džiniem. Bīstami radījumi ir jāiesprosto. Atlants pats bija bīstams, tāpēc viņa ķermeni sagūstīja, lai prāts nespētu izbēgt.
Protams, viņi visu salaida dēlī. Viņa prāts vienmēr lauzās brīvībā. Dieviem bija izdevies sagūstīt viņa ķermeni, bet ne viņa domas."

"Skatoties uz mirdzošo lodi, es domāju - ja man izdotos turpināt stāstu, ja stāsts nebeigtos, es spētu izdomāt savu ceļu, kas vestu ārā no šīs pasaules. Kā personāžam pašai savā prozā man bija iespēja izvairīties no faktiem. Ir divi fakti, kas agrāk vai vēlāk jāapgāž katram bērnam; māte un tēvs. Ja tu turpini ticēt savu vecāku prozai, ir grūti izveidot pašam savu stāstījumu."

"Kas es esmu? Atomi.
Kas ir atomi? Tukšs izplatījums un gaismas punktiņi.
Kas ir gaismas ātrums? 300 000 kilometru sekundē.
Kas ir sekunde? Tas ir atkarīgs no tā, kurā visuma punktā tu uzvelc pulksteni."

- Dženeta Vinterstone "Smagums"

Drīkst, es neapkalpošu nevienu klientu, kurš būs apspraudies ar tās stulbajām, strīpainajām lentītēm? Tur tak tu pat gribēdams nevari uztaisīt laipnu seju!

Šodien man jau divi atsevišķi cilvēki ir paspējuši piedāvāt iespēju 'mainīt dzīvi'. Pirmais piedāvāja pievērsties ticībai, otrais - nopelnīt naudu.
Kā jums liekas - kurš no viņiem vairāk uzvedās un runāja kā sektants? :D

Seriāla 'Lost' nobeigums.
Daaaudz komentāru un vēl vairāk jautājumu.