| Sep. 12th, 2022 @ 09:22 am (no subject) |
|---|
Es ļoti, ļoti gribu iegūt savā īpašumā Marka Aurēlija "Pašam sev". Biju aizgājusi uz Gunas grāmatu antikvariātu, tur man paskaidroja, ka šis esot baigais retums, ko visi gribot. Es pati biju redzējusi Ibook pa 30 EUR - man likās, ka drusku pa traku, bet tā kā nākošajā dienā šī sludinājuma vairs nebija, tad laikam tāda tā cena arī ir - dēļ milzīgā pieprasījuma. Varēja jau nu kāda izdevniecība to pārizdot.
Toties Gunas grāmatās par lētu naudu iegādājos trīs "Brīnumzemes" pasaku grāmatas. Tad, kad lasi pasakas kā pieaugušais, tajās pamani daudz ko tādu, ko bērnībā nemanīji.
Ne jau velti Einšteins ir teicis: "Ja vēlaties, lai jūsu bērni būtu inteliģenti – lasiet viņiem pasakas. Ja vēlaties, lai viņi būtu vēl inteliģentāki – lasiet viņiem vēl vairāk pasaku". Kaut kas tajās pasakās ir. Turklāt pasakās var nojaust arī katras tautas mazliet atšķirīgās iezīmes. Piemēram, latviešu pasakās ganuzēns to vien dara kā mēģina piešmaukt velnu un kungu. Ziemeļvalstu pasakas, manuprāt, ir drusku depresīvākas. No bērnības man mīļākās brīnumzemes sēriju grāmatas bija "Circenis pelnos", persiešu pasakas, kā arī laikam vismīļākās - indiešu pasakas "Gudrais papagailis". Manuprāt, dažas īsākās pasakas es vispār pat atceros no galvas. Man liekas, ka tieši no turienes man prātā palicis teiciens "Ja kāds izdara tev ko labu, to atceries. Ja Tu izdari kādam ko labu, to aizmirsti." |
