| Jun. 25th, 2015 @ 02:34 pm (no subject) |
|---|
Par kristībām runājot. Parasti laikam kristībās pašiem bērniem neparasa, vai viņi grib tapt kristīti. Un ja tie mācītāji grib tos bērnus nokristīt, tad pareizi vien dara. Jo tad, kad vecākajai brāļa meitai uzprasīja, vai viņa grib tapt kristīta, viņa teica, ka grib. Savukārt mana krustmeitiņa nodūra galvu un atteica, ka nē. :D Mācītājs gan nelikās traucēties un ūdeni viņai uz galvas uzlēja, to viņa pacietīgi panesa (laikam mājās mamma bija morāli viņu tam sagatavojusi). Pēc tam - ar līdzcietīgu sejas izteiksmi viņa vēroja, kā šī procedūra tiek atkārtota ar viņas māsu (vēlāk bildēs to varēja redzēt). :D
Bet - par laimi, tad, kad vajadzēja ap kaklu aplikt krustiņu, viņai tas bija pa prātam un beigās jau viņa izskatījās gluži priecīga. :)
Jocīgi ar tām māsiņām - katrai savas intereses. Vecākā grib pucēties, pucēties, pucēties. Viņu interesē prinči un precēšanās. Un vēl Vinnijs Pūks.
Savukārt jaunākā - mana krustmeitiņa - visu dienu var pavadīt, spēlējoties ar bēbīšu lellēm. Viņa var nepagurusi viņus vizināt, barot, ģērbt, staipīt apkārt u.t.
Ā, vēl tajā mirklī, kad brāļa sieva ieteicās, ka arī gribētu sev krustiņu ap kaklu, mana krustmeita izpalīdzīgi izstāstīja, ka tad viņai vajagot aiziet uz baznīcu, tur viņai uz galvas uzliešot ūdeni un tad iedošot krustiņu. :D Prātvēders, nu. :) |
