May. 16th, 2019 @ 08:22 am (no subject)
Jaunākā Troņu spēļu sērija man patika. Serseja un Džeimijs asociējās ar Hitleru un Evu Braunu bunkurā. Atsevišķie kadri no mazo civlēku dzīvēm, kuriem ir pienācis pasaules gals. Domāju par varu, varenajiem. Par cilvēkiem, kuri cenšas sasniegt savus mērķus, kāpjot pāri līķiem un izmantojot pilnīgi visas metodes. Par to, ka galu galā tam kastrātam izrādījās taisnība. Par varu, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem cilvēka dzīvē. Par to, ka tik bieži tie, kuriem tā pieder, neaizdomājas, ka tad, ja viņi iznīdēs un sapostīs to, pār ko viņi grib iegūt varu, viņi beigās iegūs tukšumu un postažu. Par varas milzīgo atbildību.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]runcis
Date: May 18th, 2019 - 12:39 am
(Permanent Link)
Man par 8 sezonu ir divējādas sajūtas.
No vienas puses - gaidu katru sēriju un noslēgumu (man vajag noslēgumus). No otras puses - jau trešajā sērijā sāka parādīties diezgan liela pretestība - tāda līķu kaudze (sajūta, ka visa Walking Dead zombiju armāda iespiesta vienā Troņu spēles sērijā, un tādēļ es jau pirms vairākiem gadiem pārstāju skatīties WD) un pēcāk tā postaža.. tas ir mazliet par daudz. Bet es apbrīnoju GoT veidotāju uzmanību pret detaļām, pret simbolismu, par dažādām nemanāmām norādēm un arī paralēlēm ar īsto dzīvi, kā viņi spēj to apspēlēt. Jo arī dzīvē ir visas tās spēlītes un cīņa par varu, tikai filigrānāk, varbūt mazāk asiņaini, bet tikpat nežēlīgi.