Ir tikai likumsakarīgi, ka mans voblogs pārvēršas vientulīgi žēlā jēzuliņismu purpināšanā. Ja pirmo dzīves daļu es raudulīgi sūcu vīnu pie Joy Division, un tusēju ar visnožēlojamākajiem šuņprunīšiem un dēmoniņiem no astrāļa paša zemākā līmeņa, tad tagad man ar uzviju ir jāasimilē visas izmisuma atbildes un mācības. Un es pat viņas zeitgeista stilā igonrētu un norakstītu uz viltotu garīgo opiju, ko man kāds iesmērējis, ja vien mana trīsulīgā bet niknā sirsniņa visu laiku spītīgi nekonstatētu, ka this shit's legit and you can tell me nuttin', so keep walking with your expired indifference, Warren.

If only and at least from pure psychological perspective, kā JP vienmēr iesāk savus kriptiski metafiziskos teikumus, es arī tā teikšu nevis kā noreducējumu bet papildinājumu. If only and at least, es esmu ietrennējusi savu prātu arvien atgriezties pie macībām, katru reizi, kad Īans Kērtiss kaut ko sāk šļupstēt depresīvās pēcpusdienās. Es esmu savu psihi kondicionējusi un man tā labpatīkas. Jo senāk es vienkārši būtu viņu palaidusi pašplūsmā un iekritusi akacī uz nedēļām, mēnešiem, ar risku uz mūžu mūžiem. Tagadiņās man ir diezgan jāpiespiežas besīties, jo pirmkārt zinu, ka besos mākslīgi, un ka katram manam besim is garīga atbilde. Vēl trakāk - es zinu, ka es pie tās garīgās atbildes nepielūdzami došos jau dažus brīžus pēc beša noplakšanas. Un jo ilgāk piespiedīšu sevi besīties, jo kautrīgāk un krindžīgāk man būs jāiet. Un tad arī es zinu, ka šis kautrīgums, krindžīgums un pat dusmas ir daļa no atbildes un papildus psihiskā sturdiness trenniņa.

Man ir sajūta, ka es neatgriezeniski slīdu projām no spējas saldmokaini (ja ir tāds apzīmētājs) pabesīties, jo kāds man stāv blakus un nonšalanti gaida, kad es būšu gatava doties pie lielās, likumsakarīgās garīgās atbildes.

*

Pāris pēdējo dienu aizlienētās idejas:

Sirdsapziņa ir dieva balss. Jo vairāk to nomāc, jo sliktāk dzird, līdz tā teju izzūd (bet ne pavisam). Though, es nezinu, kā šajā kontekstā ietvert psihopātus, kuriem tādas šķiet vispār nav. So ja, gribas zināt, ko visums tev ir iecerējis, attīsti sirdsapziņu un tai ekskluzīvi seko. Follow your heart, live, love, laugh <3

Par labā un ļaunā koku/augli/aizliegumu. It finally makes a tiny but substantial, wholesome sense. Tikai dievs zina labo un slikto, punkts. Cilvēki tik ļoti grib zināt, kas ir labs un kas ir slikts, bet vienmēr savas definīcijas izvirza pārsteidzīgi. Sakrāmē visu plauktiņos un pikti sargā, un domā ka esība ir kaut kāds game of thrones. Kamēr beigās viss izrādās trejdeviņi ačgārni, vai drīzāk - nenodefinējami. Sliktais kļūst kaut kādā ziņā labs, labais aizved uz slikto, un tā pa spirāli.. bet kaut kā vienmēr uz augšu.
Es varu saprast, ka tikai visuma radītājs var redzēt ar galīgu perspektīvu, un cilvēkiem tikmēr jāpakļaujas šai neziņai ar uzticību, ka kādu dienu viņi arī redzēs.