Sāku skatīties to Satori diskusiju, un uzreiz jau pārņem roku nolaišanās kombinācijā ar filozofisku prieciņu, ka I do not relate to all your puny human problems.

Patika, kā viens no tiem vīriešiem pateica, ka "Katrs vārds ir dzelme." - jūs nemūžam nespēsiet nodefinēt savus terminus rēnie mirstīgie, un ja jums sanāks viņus nodefinēt, tad varat būt droši, ka esat pieļāvuši paradoksālu kļūdu.

Ģimene ir tuvākie cilvēki, kas ir paši svarīgākie pasaulē un kuriem var vienmēr uzticēties. Bērnu rada svētais gars un Dievs ir tava ģimene.

Visas dvēseles nāk no Dieviņa, visām dvēselēm uzdevums ir turēt pātadziņu cieši sev klāt, lai uzsistu sātanam ikreiz, kad viņš savu ģīmi sāk bolīt.

Valdība pārsvarā nāk no sātana, tāpēc nekļūstiet par tās vergiem un ejiet savu ceļu cik nu ir iespējams.

Kā Melānija teica: "Be passionate in everything you do but always remember that violence is never the answer and will never be justified."
Ja vien cilvēki atjēgtos, ka vardarbības avots vienmēr ir psiholoģisks, un fiziska vardarbība ir tikai puvuši ziediņi, pelējums if you will. Svešu māju demolēšana nepaglābs no pelējuma paša mājās.

*

Cilvēkiem vajadzētu pārkāpt sev pāri, un aizsargāt bērnus, lai kā viņi būtu radušies. Citādāk, aizsargājot tikai daļu bērnu, vai prioritizējot privilēģijas tikai daļai bērnu, viņi konkrēti pasaka, ka Dievs šo bērnu ir radījis kā neforšāku nekā to citu, labi zinot, ka Dievs visus bērnus, visus cilvēkus rada pēc savas līdzības. And that is pure, unadulterated Bad Faith in action aka satan in action.

Varbūt tas nozīmētu, sadalīt pienākumus/tiesības par bērnu visām iesaistītajām partijām pēc viņu nolūkiem. Manuprāt, visas problēmas cilvēku pasaulē rodas no tā, ka viņi ir slinki un naidīgi, un negrib iedziļināties konkrētos gadījumos, bet ar savu trulo izskapti dvēseles visas pļaut un mest kā prastus zāles stiebrus. Viņi ir akmeņi, bet dzīve ir upe.