Dažreiz, kad es vaimanāju, ka man dzīve nedod to un šito un vēl šitējo arī, es sevi pieķeru pie domas- a, ko es darītu, ja iedotu dzīve beidzot? Tad es ātri saprotu, ka tādai laimei vēl neesmu gatava un vienkārši netiktu galā ar dažādām bagātībām, tāpēc laiks apklust.

Bet tad es atkal domāju.. bet nu vevar taču būt, ka es esmu lemta tikai klusai nebūtībai un inertam bezjēdzības limbo.. bet varbūt esmu, hahaha.