Man ir sajuuta, ka laiks, kad man veicas ir cauri, un tagad buus tikai lejupsliide, jo tas ir kaa darbojas mans praats. Plus es paarveerteeju, vai man vispaar ir veicies, jo daudz kas no taa kas ir bijis, ir bijis nozheelojams, apmirushas potencialitaates.

Es zinu, ka es nedriikstu buut negatiiva, jo tad man atakal ir jaapienjem taa histeeriskaa maniere, kad es censhos buut normaala un pozitiiva, lai tikai neizkristu no gariigi veseliigas esiibas. Labaak vispaar nespeeleeties ar negativitaati. Bet ja es ar vinju nespeeleejos, tad vinja kaut kur leeni un nomaacoshi iid man pakausii, liidz es padodos.

Kaa gan viss veel var buut labi? Ir jau tik veels un ceriibas gaismas ir tik maz palicis, lai rosiitos. Man nav speeka un man nav juutu pret pasauli priekshaa.

Kameer juus visi raudat par limbo un plaanojat savas viina stacijas uz lievenja, es arvien pilnasiniigaak izjuutu savu kljuudu, demonu un gariigo patalogjiju, kas veel nesen bija nokluseejams sapnis, bet tagad ir vieiigais celjsh uz kura staavu.

Dazhi cilveeki juutas droshi un silti, citi nee. Un ja tu esi mazs akmentinjsh, kursh ieripo renstelee, tas ir vienkaarshi mazs notikums.