Ja vien es varētu pilnība atbrīvoties no cilvēku spokainās ietekmes savā psihē. Man ir apnicis būt tai lūzerei, kas ne dienu neaizvada neiedomājoties par kādu no spokiem. Ik uz soļa, ik brīsniņu, ejot gulēt, pamostoties, darot tādu lietu vai šādu, iekšā katrā domiņā, katrā teikumā, skatoties uz visām lietām, redzot visur pasaulē. Cik daudz laika man tad atbrīvotos, lai domātu par lietām, kas ir progresīvas.