es gribu paarveersties milziigaa, brutaalaa puukjii, kursh ar dazhiem spaarnu veezieniem vareetu paarlaisties rinjkjii zemeslodei, un ar aukstasiniigu reecienu spljaujot uguni sadedzinaat sho sapuvusho, derdzekli no pasaules. un tad, kad viss buus nodedzis, tikai dazhi pussadegushi, asinjaini, leeveraini izdziivotaaji akli un raustiidamies kaarpiisies indiigi kuuposhajos sodreejos, es izshljaakshu paar visu pasauli ruugtas gljotas, kas momentaani visu, kas ir dziivs noparalizees, un tad paarveertiis akmenii cietaakaa par dimantu. un man nebuus zheel pat vistrauslaakas rozhlapinjas vai kakjeena, jo es esmu nojuudzies maniaks.

vieniigie, ko es savaakshu chupinjaa un cauri kosmosam uz saviem spaarniem aizlidinaashu uz citu planeetu, kas ir paradiize un kur ir tikai neizbeegama eksistenciaala eiforija, ir mana gjimene