es esmu atsaciijusies no lielaakaas daljas savu patieso domu. liidz ko man praataa uzpeld kaada patiesaa doma

*patiesaas domas ir taadas, kas paredz un izklaasta to kaa mana buushana pasaulee ir neveikls un ruugts, varbuut lieks gadiijums*

es to ar steigu un brutaali aizstaaju un praataa pa teikumam ieloku, ka viss ir labi un man patiik gan visi cilveeki, gan laikapstaaklji gan viss paareejais, kas ir pasaulee, jo es esmu dziiva and it must count for something un man ir lietas un veseliiba un citiem iet labi un viss paarejais

es veel neesmu dziivee atradusi nevienu ideju, kas shkjiet iespeejama

es negribu izlikties, ka mani interesee manas remdenaas idejas

es negribu sev iestaastiit, ka man kaut kam ir piesaiste, un es negribu staigaat pa izbijushaam izbijusho laiku vietaam reflekteejot par neesoshu piesaisti

es negribu izlikties, ka es kaut ko maaku dariit, jo es tikai maaku reflekteet par dariishanu

patiesaas domas vienmeer spiezhas iekshaa kaa nesmalkjuutiigs resnums

jebkas, kas saistaas ar entuziasmu un prieku man shkjiet kaa nepieklaajiigs apskurbinaajums ko es veelos bet nemaaku un nezinu vai gribu

es tvarstos peec iespeejas dziivot, bet taas nav manas patiesaas domas bet iespeejams muljkjiigs instinkts