kad es braucu maajaas no universitaates, tas ir vairaak kaa stundu ilgs brauciens, cilveeki iekaapj un izkaapj no autobusa, es palieku, saule riet, iesleedzas ielu apgaismojums, kljuust tumshaaks, seezhu autobusaa ik pa laikam aizmiegot, un pamostoties kad mp3 pleijeris ir aizshufleejies uz undesirable dziesmu. pietura kur es kaapju aaraa ir blakus lielam un plasham parkam ar kokiem. kad ir dienas gaisma es vinju shkjeersoju pa diognaali vai vertikaali, kad ir tumshs, es eju gar saanu ar nelielu liikumu, tad man vienmeer gribas iekliist tajaa baaraa, kas ir parkam uz stuura, dzert ginesu, siltumaa. shovakar kad es izkaapu no autobusa bija ljoti stiprs veejsh un miljardiem oranzhu lapu un ielas apgaismojums, rad..
man ir jaaraksta eseja ar tematu 'unexamined life is not worth living' bet man to ir gruuti pienjemt, jo peetiit dziivi manupraat ir traumatiska pieredze, skumja un biedeejosha, varbuut kaadu briidi ir stulbs prieks par kaut kaadiem mazohistiskiem atklaajumiem, bet ar laiku vairaak gribas fanaatiski ticeet tam, ka self-delusional prieks nav nekas sevišķi amorāls. es no matriksa totaali buutu tas dzheks, kas eeda steiku un teica, ka neko negrib atcereeties no sasodiitaas iisteniibas